Ziņas
Kad no mācībām pagurst prāts un rodas vēlme ievilkt plaušās svaigo priežu gaisu vai arī jādodas pie biedriem uz Ausekļa ielas kopmītnēm pa īsāko ceļu pār dzelzsceļa tiltiņu, studentus pārņem neomulīgas sajūtas,jo prātos ataust leģendas par Dzelzīša meža iemītniekiem /un šeit mēs nedomājam vāveres un aļņus/.Vai mītam par Dzelzīša izvarotāju ir pamats?
Tautā irradusies hronika par meža viesiem,kas nekāro svaiga gaisa vai sēņu,bet gan kāro meiteņu tikuma, tādēļ studenti bieži vien izvēlas garāko ceļu uz biedru kojām caur pilsētas centru vai garāko ceļu līdz Pauku priedulājam un tādējādi nodeldē un noplēš savus apavus,kas iedragā jau tā plānos studentu maciņus. Tādēļ studentu interesēs ir apkarot ne tik draudzīgi noskaņoto meža un taciņu privatizētāju kriminālos nodomus un izcīnīt pilsētas atbalstu, izkarojot regulāras mežu tīrīšanas talkas policistu izpildījumā nedēļas karstākajās ballīšu dienās un stundās. Arī papildus apgaismojuma karstajos punktos,kuros apgrozās publika ļauniem nodomiem.
Bet pagaidām,kamēr pilsēta vēl nerok apgaismes stabus gar priedēm un policija nerīko štābus krūmos, mēs,studenti,varam sarūpēt sev drošus līdzgājējus ceļā uz mūsu iecerētajiem galamērķiem un iet pa izvarotāju taciņu mazliet mazāk trīcošām kājām.
Speciāli burlaki.blogspot.com - Signija
